Korinte.jpg.JPG

1. Noteikumi (172., 609., 890., 1206. u.c.)  nāk uz iet, paliek veselais saprāts, laba gaume un zināšanas uztura fizioloģijā.

2. Visi šie noteikumi ir kompromiss starp alkatību, stulbumu, patiesu naivumu un interesēm, protams, ar zināmu saprāta piedevu.

3. Vairāki produkti, kas ir Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā un par ko ēdināšanas iepirkumu konkursos var saņemt punktus, ko paredz 172.noteikumi, izglītības iestādēs ir vispār aizliegti.

4. Pastāvošajos noteikumos ir ļoti strikti ierobežots (es teiktu - pārmērīgi) cukura un sāls patēriņš ēdienu pagatavošanā, toties sieru un maizi var likt galdā bez kādiem ierobežojumiem, t.sk, vissāļākos. Līdzīgi arī ar sīrupu patēriņu - ierobežojumu nav.

5. Visās izglītības iestādēs joprojām ir atļauti izstrādājumi, kas satur palmu taukus. Pirktos cepumus un bulkas, t.sk. ar palmu taukiem, bērnudārznieki var locīt iekšā bez ierobežojumiem, jāiekļauj tikai ēdienkartē.

6. Bulkas un picas neviens nav aizliedzis, līdzīgi kā maizi, tikai tās jāiekļauj kompleksajā vai izvēles ēdienkartē, no 09.02.2016 precizēts laiks - ne ātrāk kā 11.00.

7. Cukurs un sāls ir stingri ierobežoti, bet visu veidu piparu, sinepju un etiķa lietošanu divgadnieku ēdināšanā neviens nereglamentē.

8. Nav neviena normatīvā akta, kas ierobežotu iepirkumu prasības - ja nolikumā apstiprinātajā ēdienkartē ir noteikts, ka sešgadniekam, kam mainās zobi, ir jādod graužamburkāns un kālis, tad ir jādod; ja pusotrgadniekam jādod šķēlēs sagriezti āboli ar visām mizām, tad jādod.

9. Ja stingri ņem 172.noteikumus, tad 2. pielikuma 4.punkts nosaka, ka "1.–4.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti"; secinājums - brokastis vai launags ir nelikumīgi.

 10. Īpaši uzsvērts, ka atļauti sēra dioksīdu saturoši produkti.

 ___________________________________________________________________________

Pats par sevi it kā būtu saprotams, bet tomēr dīvaini:

1. Galvenās 172.noteikumu nianses, kas ir jāievēro:

   1) definēto produktu patēriņš nedēļā ir vienāds gan divgadniekam, gan sešgadniekam:

          vismaz 300 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

         vismaz 300 g (neto) kartupeļu;

         vismaz 1000 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

        vismaz 100 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

        vismaz 250 g augļu vai ogu;

       vismaz 500 g dārzeņu, no tiem 250 g svaigā veidā.

   2) definēto produktu patēriņš nedēļā ir vienāds gan pirmklasniekam, gan topošajam ģimnāzijas absolventam:

      vismaz 200 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

      vismaz 450 g (neto) kartupeļu;

      vismaz 250 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

     vismaz 50 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

     vismaz 500 g (neto) dārzeņu un augļu*.

  

 Smieklīgi, bet, ja man šodien būtu precīzi jāpasaka, ko nozīmē vārds ,,svaigs", es precīzi nepateiktu, ko likumdevējs ar to ir domājis.
Līdzīgi nevienā normatīvajā aktā nav definēts jēdziens ,,liess".


,,Gaļa maltās gaļas izstrādājumiem tiek malta izglītības iestādes ēdināšanas blokā."
Ne visās izglītības iestādēs ir "ēdināšanas bloki" :-)
Bet, ja nopietni, tad gandrīz visur tiek izmantots produkts, kas saucas ,,Gaļa malšanai", kas ir atļauts.

Galvenais kvalitātes rādītāji majonēzei - sāls saturs mazāks kā 1 g uz 100 g produkta.
Nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas– konservantus un krāsvielas
Galvenais kvalitātes rādītājs tomātu mērcei un kečupam - sāls saturs mazāks kā 1 g uz 100 g, ogļhidrātu saturs mazāks kā 15 g uz 100 g produkta.
Nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas – konservantus, krāsvielas un saldinātājus.